Vācieši

Ir 1987. gads, un no Rietumvācijas Prāgā nonāk pēdējā no paciņām, kuras Māleru ģimeneiregulāri sūtītas kopš četrdesmito gadu beigām. Savam dēlam Konrādam tās sūtīja Klāra Rismane. Taču par vecmāmiņu Klāru Māleru ģimenē nekad nerunāja, un pēcKonrāda aiziešanas mūžībā paliek daudzi neatbildēti jautājumi. Romāns sākas kā sava veida noslēpumains detektīvstāsts: pēkšņa ģimenes tēva nāve bērnus no Amerikas, Lielbritānijas, Čehijas(Austrālijā mītošais brālis atrodas slimnīcā) sapulcinadzimtenē. Grāmatas ievada intriga par mirušo vīrieti lasītāju nodarbinās līdz pat grāmatas beigām – kāpēc viņa īstā mātereiz viņu pameta, atstājot audžuvecākiem? Izprast ģimenespagātni un atklāt tās vēsturiskās traumas jau 21. gadsimtāuzņemas Klāras mazmeita, Londonā dzīvojoša tulkotāja, kura nolemj Vācijas vecmāmiņu uzmeklēt.

“Romāns lasītāju ieved vācu ģimenē, kuru skārušas Pirmā un Otrāpasaules kara ciešanas kara laika Sudetijā un pēckara Prāgā.Galvenās varones Klāras dzīve Vācijā sākumā bijusi daudzsološaun bezrūpīga, taču laika ritumā rožainās brilles nomainailūziju zudums. Kara beigās Klāra kā tipisks “mazais cilvēks”tiek ierauta notikumos, kas saistīti ar vāciešu deportāciju noSudetijas, un vienlaikus cīnās par savu un sava bērna izdzīvošanulaikā, kas ir nežēlīgs pret visiem, un kas gandrīz visiem nesvienīgi zaudējumus.

Autoretieši neapraksta ne kara notikumus, ne vāciešu deportāciju.“Lielā vēsture” meistarīgi iekļauta konkrētos, nelielosnotikumos, ar autorei raksturīgo prasmi caur sīkumiem atklāt lietubūtību, neieslīgstot garos aprakstos. Romāna personāži bieživien rīkojas gluži kā dzīvniecisku instinktu vadīti, piemēram,kad Klāru pamet mīļākais vai viņa pazaudē bērnu, viņa rīkojaskā stūrī iedzīts zvērs un pretojas burtiski ar zobiem un nagiem”. Jānis Krastiņš, tulkotājs

Tulkojumstapis ar Čehijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu